31.10.2024. SECINĀJUMI

kurss: DIZAINA DOMĀŠANA

Mājasdarbs uz 31.10.2024.

pasniedzēja: UZDEVUMS

3 personīgie secinājumi attiecībā uz dizaina domāšanu un klientu vērstām inovācijām:

·         Kas tas ir 

·         Kas šajā procesā ir galvenais

·         Ko ņemt vērā

autora: KOMENTĀRS

Jāatzīst, ka manas necilās angļu valodas zināšanas neļauj pilvērtīgi izmantot avotus, kas tika izvietoti apskatei, tāpēc es izmantoju tikai materiālus latviešu valodā, t.i.: lasāmo materiālu “Atspēriena punkts – veiksmīgai uzņēmējdarbībai”, “Ideju kauss” un “Start Design” video materiālus.

autora: SECINĀJUMI

1.         Mani secinājumi par dizaina domāšanu un “kas tas ir”, pirmkārt, saistās ar empātijas izpausmi, kas, manuprāt, ir dizaina domāšanas viens no vaļiem. Ikdienā manis pašas spēja iejusties cita cilvēka ādā ir būtiski ietekmējusi izvēlēties šo kursu un to apgūt.

Empātija, kā dizaina domāšanas sastāvdaļa, ļauj labāk saprast lietotāju/klientu problēmas un motivācijas, palīdzot radīt produktus un pakalpojumus, kas ir ne tikai funkcionāli, bet arī rada emocijas un veido ciešu saikni ar tiem. Izprotot klientus, rodas pamats inovācijām. Un ļoti būtiski ir ne tikai zināt, ko klienti saka, bet arī pašam saprast, ko viņi domā un jūt. Tas nozīmē, ka ir jāveic rūpīgi pētījumi, jāintervē klienti, jānovēro viņu uzvedību un jāanalizē saņemtie dati. Tikai tad ir iespējams izstrādāt kvalitatīvus risinājumus, kas reāli atbilst klienta vajadzībām un veidot ilgtspējīgu un veiksmīgu biznesu. Otrkārt, lai nenovirzītos no mērķa, būtu labi ievērot visus procesus, uz kuriem bāzējas dizaina domāšana: izpēte, problēmu definēšana, ideju izstrāde, prototipēšana un testēšana.

2.         Manuprāt, “galvenais dizaina domāšanas procesā”, bez jau manis augstāk minētās empātijas, ir iteratīvā pieeja. Šī pieeja ļauj atšķirt dizaina domāšanu no tradicionālas pieejas. Ja katru iterāciju pieņemu kā sava veida eksperimentu, tas ļauj iegūt jaunas atziņas un pilnveidot risinājumus, kā arī veicina sapratni par kļūdām, kas radušās. Pieņemot kļūdīšanos kā procesa neatņemamu sastāvdaļu, es saskatu būtisku labumu tajā, ka ir dota iespēja mācīties un uzlabot risinājumus. Svarīgi ir arī vizuālie rīki, kas palīdz komunicēšanā ar citiem iesaistītajiem.

3.         Secinājumā par to, “ko ņemt vērā” es gribētu atzīmēt, ka dizaina domāšanas procesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Komandā ar dažādu speciālistu klātbūtni, rodas sadarbība, kas noteikti veicina radošumu un palīdz atrast neparastus risinājumus, kā arī rodas inovatīvas idejas, pa tiešo vērstas uz klienta vajadzībām. Kursa laikā ļoti to izjutu, kad bija darbs grupā - kursabiedra Jāņa komandā, kad vajadzēja darboties pie viņa produkta. Un, risinot situācijas un uzdevumus komandā, es ļoti skaidri sapratu, ka tikai tā rodas jaunas idejas, līdz kurām viens pats “darbonis” pat īsti nevar aizdomāties. Dizaina domāšana ir spēcīgs instruments un tā lietošanai ir vajadzīgi cilvēki, kas ar to māk profesionāli rīkoties. Tā pat kā “viens nav karotājs”, arī ideju procesā viens nav īsti cīnītājs. Produktīvi ir piesaistīt dažādu jomu speciālistus, lai iegūtu plašāku perspektīvu.